Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS “European Energy”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA “Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību. Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurskatāmo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (Environment, Social, Government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.
Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības, lai uzlabotu asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.
Mēs kā vēja enerģijas asociācijas biedri gadu garumā esam mudinājuši asociācijas vadību mainīties un padarīt asociācijas darbu demokrātiskāku, vairāk iesaistot arī tās biedrus, lai celtos gan pašas asociācijas tehniskās, tirgzinības, regulācijas kompetences līmenis, kā arī tā spētu piesaistīt papildu biedrus, kuri šobrīd, redzot pārvaldības procesus pašā organizācijā, nogaida ar savu dalības lēmumu.
Kopš 6. decembra asociācijas kopsapulces mēs esam zaudējuši ticību asociācijas spējai mainīties, esošais asociācijas pārvaldības modelis nav savienojams ar mūsu izpratni par labu pārvaldību, tāpēc šī gada 16.decembrī esam lēmuši izstāties no asociācijas.
SIA “Eolus” valdes locekle Inga Āboliņa: “SIA “Eolus” vienmēr ir uzsvērusi, cik nozīmīga ir uzņēmuma dalība asociācijā, lai kopīgi pārstāvētu industrijas intereses, dalītos labākajā praksē un zināšanās, kā arī veicināt ilgtspējīgu un atjaunojamo enerģiju nākotnē. Tomēr realitātē mēs esam novērojuši izaicinājumus saistībā ar Vēja enerģijas asociācijas pārvaldības principiem. Asociācijas padome apstiprina pati sevi, tai ir plašas veto tiesības un ievērojama ietekme uz asociācijas viedokļa veidošanu un politiskajiem priekšlikumiem, daudzreiz nesaskaņojot vai pat neinformējot biedrus, tai skaitā mūs. Šāda pārvaldības pieeja ir pretrunā ar SIA “Eolus” vērtībām, kas balstās uz caurskatāmību, cieņpilnu sadarbību un vienlīdzīgu visu dalībnieku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.”
AS “Latvenergo” Attīstības direktore Ilvija Boreiko: “Vēja enerģijas asociācija, kas sākotnēji apvienoja dažus Latvijas un ārvalstu kapitāla uzņēmumus, paplašinoties acīmredzot ir raisījusi arī citu komersantu paļāvību uz VEA kā visas nozares interešu pārstāvi. Taču VEA ir realizējusi merkantilu un šauras komersantu grupas interešu pārstāvniecību gan valsts institūcijās, gan medijos. No savas puses esam VEA aicinājuši neradīt vienpusēju viedokli par būtiskiem asociācijas jautājumiem, rēķināties ar visu biedru iniciatīvām, kā arī nelikt šķēršļus jaunu biedru uzņemšanai organizācijā. Lai novāktu šķēršļus nozares vispusīgai interešu pārstāvībai un būtiski paātrinātu atjaunīgās enerģētikas attīstību Latvijā, aicinām veidot jaunu, demokrātisku vēja un atjaunīgās enerģētikas attīstības organizāciju.”
SIA “EWE Neue Energien” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs: “Enerģētikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Tuvākajos gados Latvijā notiks ievērojams uzrāviens vēja parku attīstībā un būvniecībā. Tas prasa nozares kopīgu darbu, kopīgu redzējumu, lai palīdzētu Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību un drošību. Tādējādi arī asociācijas darbam ir jākļūst daudz strukturētākam, demokrātiskākam, un jābūt arī skaidriem pārvaldības principiem. Diemžēl centieni padarīt asociāciju atvērtāku un caurskatāmāku nav raduši dzirdīgas ausis asociācijas padomē. Pārstāvot starptautisku uzņēmumu, kura pamatā ir skaidri un caurskatāmi pārvaldības principi, redzam, ka dalība asociācijā ir tiešā pretrunā ar šīm vērtībām. Tādēļ esam lēmuši par izstāšanos no Vēja enerģijas asociācijas.”
“Atbalstām Latvijas mērķus klimata un enerģētikas politikas jomā, tomēr aicinām nepieļaut nedemokrātisku un necaurskatāmu lēmumu pieņemšanu un saglabāt uzticību Latvijas tiesiskajiem principiem,” pauž vēja nozares attīstītāji.
SIA “Valpene wind” informē, ka Dundagas vēja parka projekta attīstības ietvaros, laikā no 26. līdz 30. augustam helikopters veiks materiālu pārvietošanu no Dundagas lidlauka līdz autoceļam V1363. Helikoptera lidojuma grafiku noteiks darbu izpildes gaita un laikapstākļi. Tā kā tas ir plānots rutīnas pasākums, iedzīvotāji ir aicināti neuztraukties.
Vēja mērīšanas ierīces tiek uzstādītas ar mērķi veikt precīzus vēja mērījumus vēja parka iekārtu izvēlei. Jau iepriekš vēstīts, ka “Valpene Wind” vēja parka atrašanās vietu lielā mērā noteica izcilie un piemērotie vēja apstākļi.
SIA “Valpene wind” ir vēja parka attīstītāja “Eolus” uzņēmums. “Eolus” ir meitas uzņēmums Zviedrijā izveidotajam “Eolus Vind”, kurš vairāk nekā 30 gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu vēja parku attīstītāju un nozares ilggtermiņa tirgus dalībnieku.
Dundagas Kultūras pilī 28. februārī Talsu novada pašvaldības un uzņēmuma “Eolus” pārstāvji tikās ar Dundagas iedzīvotājiem, lai pārrunātu vēja parka “Valpene” tapšanas virzību un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.
Vēja parku “Valpene” iecerēts būvēt uz dienvidiem no Dundagas, apmēram piecus kilometrus uz austrumiem no Dundagas-Talsu autoceļa. Parka kopējā platība būs aptuveni 22 kvadrātkilometri, un tas atradīsies Dundagas un Īves pagastos. Iecerētajā vietā ir ļoti labi vēja apstākļi, un iespējams izveidot kompaktu vēja parku. Parkā paredzēts uzstādīt aptuveni 37 jaunākās paaudzes vēja turbīnas, kas ir pārbaudītas tirgū un spēs saražot līdz 700 GWh elektroenerģijas gadā.
Uz sapulci sanākušos iedzīvotājus visvairāk interesēja vēja parka ietekme uz cilvēku veselību, dabas daudzveidību, kultūras mantojumu, ainavu, koplietošanas ceļiem un meliorācijas sistēmām. Tāpat iedzīvotājiem bija liela interese par dažādiem ar vēja ģeneratoru ekspluatāciju saistītiem risinājumiem. Piemēram, sanāksmes dalībnieki uzdeva jautājumus kā ziemā notiek turbīnu lāpstiņu apledošana, kā tā tiek novērsta, kā tiek veiktas vēja staciju apkopes un kas notiek vēja staciju dzīves cikla nobeigumā. Uz visiem jautājumiem Eolus un to pārstāvji sniedza atbildes sanākušajiem interesentiem.
Iedzīvotāji tika iepazīstināti ar parkam paredzētās teritorijas lokālplānojumu, kurā noteiktas vietas, kur vēja turbīnas varētu atrasties, iezīmēti ceļi, kuri tiks izmantoti parka būvniecības laikā un tā apsaimniekošanai, kā arī iezīmēti jaunie ceļu pieslēgumi, kas tiks izveidoti.
Tikšanās laikā iedzīvotājiem tika prezentēti arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) rezultāti. Tā kā plānotais vēja parks atrodas salīdzinoši kompaktā teritorijā un attālumi no dzīvojamām ēkām atbilst normatīviem. IVN procesā veiktie izpētes darbi apliecina, ka, izvēloties jaunākās vēja turbīnas, to radītais troksnis nepārsniedz Latvijā atļauto līmeni. Domājot par mirgošanas efekta ietekmi, IVN ziņojumā ir izvirzīti nosacījumi parka ekspluatācijai, apturot noteiktu staciju darbību, lai novērstu mirgošanas efekta radīto traucējumu.
Jau ziņojuma izstrādes laikā vairākkārt ir precizēts vēja elektrostaciju un infrastruktūras novietojums, lai izvairītos no negatīvas ietekmes radīšanas uz tuvumā esošajiem biotopiem. Lai aizsargātu apkārtnē mītošos putnus un sikspārņus, eksperti ir noteikuši zonas, kurās vēja staciju novietošana nav pieļaujama. Tāpat noteikts, kuras vēja stacijas nepieciešams aprīkot ar putnu un sikspārņu detektēšanas iekārtām, lai vēja turbīnas varētu apturēt. Minētie risinājumi sadārdzina turbīnu uzstādīšanu, taču ļauj būtiski pasargāt dabu.
Uzņēmuma “Eolus” valdes locekle Inga Āboliņa diskusijas dalībniekiem apliecināja, ka Dundagā tiks uzstādīti jaunākās paaudzes, bet tirgū pierādījuši vēja ģeneratoru modeļi. 2023. gadā vien “Eolus” Skandināvijas valstīs ir uzstādījis un nodevis ekspluatācijā vēja parkus ar vairāk kā 60 turbīnām, bet kopumā izbūvējis vairāk kā 700 vēja turbīnas. Tas apliecina uzņēmuma ievērojamo pieredzi vēja parku būvniecībā un darbā ar nozares labākajiem un videi saudzīgākajiem risinājumiem.
Vēja parka “Valpene” izbūve būs ieguvums ne tikai Talsu novada, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Latvijā šobrīd ir elektroenenerģijas deficīts, un enerģiju nākas importēt, kas likumsakarīgi ietekmē elektrības cenas iedzīvotājiem. Jaunais vēja parks veicinās Latvijā saražotās elektroenerģijas pieaugumu par 10 līdz 12%
Diskusijas laikā tika pārrunāta arī vēja staciju transportēšana un tai nepieciešamie uzlabojami ceļu tīklā. Esošais ceļu stāvoklis neapmierina ne Dundagas apkārtnes, ne citu novadu iedzīvotājus. Jau vēja parka būvniecības laikā veiktie uzlabojumi vietējā ceļu infrastruktūrā būs viens no ieguvumiem vietējiem iedzīvotājiem.
Pērn vēja parka izbūvei izvēlētajai teritorijai izstrādāts lokālplānojums, noslēgti tās apbūves tiesību līgumi, kā arī pabeigta projekta ietekmes uz vidi izpēte, kas tika sākta 2021. gadā. Šogad, saņemot Talsu novada pašvaldības apstiprinājumu, varētu sākties parka izbūves projektēšana. Būvniecība varētu sākties 2025. gada otrajā pusē, un vēja parks darbību varētu sākt 2028. gadā.
Sanāksmes protokolu un prezentāciju, lūdzu, skatīt saitē šeit: https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-veja-parka-valpene-buvniecibas-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-zinojuma-sabiedrisko-apspriesanu.html
Papildu informācijai: Edīte Matuseviča, Eolus pārstāvis sadarbībā ar medijiem, tel. 27208966, e-pasts: edite@repute.lv
EOLUS SIA Valdes locekles Ingas Āboliņas viedoklis Delfi.lv
Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan, un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?
Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunīgo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.
Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunīgie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam.
2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3 GW un Francija 2,2 GW jaudām. Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkls” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk nekā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs, un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēja parku izbūvei attīstītajās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunīgo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildu iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.
Topošie plāna dokumenti ir svarīgi orientieri jebkuru investoru biznesa attīstībai konkrētajā reģionā, atbildot uz jautājumiem – cik tirgus ir perspektīvs, kādas ir izaugsmes iespējas, vai investori ir gaidīti? Šī brīža Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projektā iekļautā elektroenerģijas patēriņa prognoze, ka turpmākajos gados Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazināsies, nozīmē, ka ilgtermiņā valsts savas ambīcijas par Latvijas ekonomikas izaugsmi tiecas piebremzēt. Tāpat norāde par elektroenerģijas tīklu starpsavienojumu pietiekamību liek secināt, ka jaunas atjaunīgo energoresursu ražotnes (izņemot plānā divus konkrēti minētos projektus ar valsts kapitāla iesaisti) nav gaidītas.
Ciešāka saslēgšanās ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu caur pārvades tīkla starpsavienojumiem paplašinātu elektroenerģijas tirgu ar jauniem patērētājiem, ļaujot Latvijā izbūvētajām vēja elektrostacijām apmierināt Eiropas pieprasījumu pēc vēja enerģijas, tā teikt, burtiski grābjot naudu no gaisa.
Paplašinātais tirgus pievienos arī jaunus ģenerācijas avotus mūsu reģionā, kas ne vien nodrošinās zemākas elektrības cenas, bet arī atvieglos pārvades sistēmas balansēšanu, kas nu ir kļuvusi par pēdējā laika modes vārdu. Piesaucot šo modes vārdu, ar dažādiem likumdošanas aktiem privātie AER projektu attīstītāji un vienkārši saules paneļu īpašnieki tiek stimulēti vai pat viņiem uzlikts par pienākumu aprīkot savus ģenerācijas avotus ar baterijām, lai tādējādi nodrošinātu elektrības uzkrāšanu.
Tas būtiski sadārdzina vēja enerģijas ražotnes. Tajā pašā laikā energoapgādes drošuma parametru noturēšana ir daudz vienkāršāka, ja sistēmai ir pievienots vairāk ražotāju un vairāk lietotāju.
Būtiski ir saprast, ka balansēšanas pakalpojums tiek nodrošināts, ne vien pieslēdzot uzkrājošās tehnoloģijas, kuras īsā laikā var nodrošināt enerģijas plūsmu pieaugumu, bet arī paplašinot sistēmu ar pieslēgtām ģenerējošām jaudām, kuru balansēšanas pakalpojums ir ne vien uzsākt ražošanu, kad tas nepieciešams, bet arī ražošanu apturēt. Tādejādi investīcijas, kas ieguldītas ražojošajās jaudās, strādā, gan apmierinot pieprasījumu pēc elektrības, gan vajadzības gadījumā “iepauzējot” elektrības ražošanu un tādējādi balansējot sistēmu.
Latvijai ir visas priekšrocības kļūt par vēja enerģijas lielvalsti pašas ekonomiskās izaugsmes interesēs. Mums ir lieliski vēja apstākļi, laba infrastruktūra, pieejama vide, gudri cilvēki, bet – vai ir ambīcijas?
Talsu novada iedzīvotāji tiek aicināti uz lokālplānojuma vēja parka “Valpene” ierīkošanas 1. redakcijas projekta publisko apspriedi.
Saskaņā ar Talsu novada domes 2024. gada 25. janvāra lēmumu Nr.14 „Par lokālplānojuma vēja parka „Valpene” ierīkošanai 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai” publiskajai apspriešanai tiek nodots lokālplānojuma vēja parka „Valpene” ierīkošanai 1. redakcijas projekts.
Publiskās apspriešanas termiņš ilgs no 2024. gada 12. februāra līdz 2024. gada 12. martam.
Lokālplānojumu publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2024. gada 28. februārī plkst. 17.30 klātienē Dundagas Kultūras pils telpās Pils ielā 14, Dundagā, 2. stāvā (sekot norādēm).
Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojumu dokumentāciju iespējams iepazīties:
- elektroniskā veidā – Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā.
- izdrukas veidā – Dundagas pagasta pārvaldē (adrese: Pils iela 5, Dundaga, Dundagas pagasts, Talsu novads, LV-3261) un Īves pagasta pārvaldē (adrese: „Pils”, Tiņģere, Īves pagasts, Talsu novads, LV-3261).
Lai saņemtu konsultācijas (attālināti vai klātienē), sazināties ar Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas Plānošanas daļas vadītāju Lauri Laicānu (tālrunis 22018236, e-pasts: lauris.laicans@talsi.lv) vai SIA „SIA POP-UP HOUSE” plānotāju/arhitekti Zani Koroļu (tālrunis 29443515, e-pasts: siapopup@gmail.com).
Rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt:
- pa pastu (pasta zīmogs līdz 2024. gada 12. martam), adresējot Talsu novada pašvaldībai, Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201;
- elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtot uz e-pastu: pasts@talsi.lv;
- elektroniski Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv;
- klātienē – Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV-3201, kā arī novada pilsētu un pagastu pārvaldēs.
Lieliski jaunumi mūsu Valpene Wind projektā! 11. janvārī Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra izniedza projektam “Zaļais koridors”. Tā ir inicatīva, kas projektam sniedz tiesības saņemt prioritāru piekļuvi ar būvniecību un teritorijas plānošanu saistītajiem valsts administratīvajiem pakalpojumiem. Tā ir būtiska priekšrocība projekta laika grafika ziņā.
Kopā mēs veidojam atjaunojamās enerģijas nākotni!
18.oktobrī, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra projektam Pienava Wind piešķīra ”Zaļais koridors”. Šis statuss sniedz tiesības saņemt prioritāru piekļuvi ar būvniecību un teritorijas plānošanu saistītajiem valsts administratīvajiem pakalpojumiem. Tā ir būtiska priekšrocība projekta laika grafika ziņā.
Kopā mēs veidojam atjaunojamās enerģijas nākotni!
EOLUS SIA Valdes locekles Ingas Āboliņas viedoklis Delfi.lv
AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana. Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība, kā arī alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēta kā prioritārs uzdevums, ir radīta situācija, kurā visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”.
Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?
Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”.
Par elektroenerģijas jaudām
Teorētiski jau tagad Latvijā uzstādītās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas pārsniedz patēriņu. Pie šī brīža uzstādītajiem aptuveni 2500 megavatiem (MW) Latvijā dienā elektroenerģijas patēriņš reti kad sasniedz 1400 MW.
Tomēr uzstādītā jauda megavatos (MW) nenozīmē arī elektrības izstrādi megavatstundās (MWh) tādā pašā apmērā. Elektrības ražošanu ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, pieejamais resurss – cik daudz ir ūdens upē un vai diena ir saulaina. Tā kā Latvijā lielākās uzstādītās jaudas ir hidroelektrostacijās, jo īpaši vietējā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no ūdens pieteces daudzuma Daugavā.
Vērtīgi pieminēt, ka atšķirībā no vairumā projektētiem HES pasaulē, kas paredz liela daudzuma ūdens uzkrāšanu un elektrības izstrādi, kad tā ir nepieciešama, Latvijas reljefs ir nosacīti plakans un hidroelektrostacijas pārsvarā darbojas atbilstoši ūdens pietecei – cik ūdens pietecēja, tik saražoja elektrību. Tāpēc Daugavas elektrostacijas uz pilnu jaudu ir spējīgas darboties vien palu laikā, attiecīgi Latvijai pārējā laikā kļūstot par elektrības importētāju.
Piemēram, 31. jūlijā Latvijas elektroenerģijas pieprasījums bija 760 MW apjomā, kas teorētiski būtu apmierināms ar 2500 MW uzstādītām ģenerējošām jaudām, bet vietējā ģenerācija praktiski nenotika – tā sasniedza vien 76 MW. Savukārt elektroenerģijas cena tajā pašā dienā bija trīs reizes augstāka nekā Skandināvijā.
Lai noteiktu, vai tīklā ir vai nav pieejamas jaudas, jāņem vērā dažādu ģenerējošo jaudu iespēja ražot un to ražošanas vienlaicīgums. Šādiem mērķiem tiek plaši izmantotas jaudu plūsmu simulēšanas programmatūras. Visticamāk, AST to pielieto, lai nodrošinātu tīkla drošu un nepārtrauktu darbību, tomēr šādiem programmatūras aprēķiniem ir arī jābūt par pamatu, lai noteiktu, vai tīkls tehniski spēs uzņemt un pārvadīt jauno AER elektrostaciju saražoto enerģiju.
Vai maksāsim par sasteigtiem lēmumiem?
Latvijā šobrīd ir viens no mazākajiem elektroenerģijas patēriņiem Eiropā uz cilvēku. Augot iedzīvotāju labklājībai, aizvien aktīvāk izmantojot dažādas elektroierīces un tirgū straujāk ienākot elektroauto, pieaugs arī elektrības patēriņš un attiecīgi pieprasījums.
Tāpēc loģisks ir jautājums, cik liels ir jaunu AER projektu potenciāls un vai to ieviešana ir jāregulē ar normatīvajiem aktiem, apturot pieslēgumu nodrošināšanu, nezinot, vai projektu attīstītāji, kuri saņēmuši tīkla pieslēgumu, patiešām solīto var izpildīt.
Saprotams, ka energosistēmā pastāv dažādi tehniski ierobežojumi, kuru ievērošana jānostiprina normatīvajos aktos, tomēr ir diskutējami, vai ir jārada arī komerciāla rakstura regulējums. Vai likumdevējam jāiejaucas vai jāļauj, lai tirgus regulē projektu attīstību, faktiski nodrošinot apstākļus, kur izdzīvo spēcīgākie, asas konkurences apstākļos esot spiesti piedāvāt zemāko elektroenerģijas cenu?
Kā zināms no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas kāpj, savukārt, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas krīt. Jo energosistēmā būs pieslēgts vairāk jaunu ģenerējošo jaudu, jo labāk vairosies elektroenerģijas piedāvājums, spiežot elektroenerģijas cenu uz leju. Tieši tāpēc likumdevēja uzdevums ir veidot vidi, kur projekti var savstarpēji sacensties, veicinot izvirzīto klimata un enerģētikas plāna mērķu sasniegšanu, vienlaikus izdarot spiedienu uz elektroenerģijas cenu.
Diemžēl šajos apstākļos, kad ar tīkla jaudas pieejamības argumentu ir ierobežots jaunu AER projektu potenciāls, ne tikai ir noslēgts konkurences loks, kas ļaus uzturēt zemu piedāvājumu (lasiet – augstu cenu), bet diemžēl ir izveidota laba augsne pieslēgumu saņēmušo projektu “papīru tirgum” – videi, kur attīstītāji savus šobrīd tik vērtīgos pieslēgumus pārvades sistēmai varēs piedāvāt pārdot citiem attīstītājiem. Tas ir bīstams ceļš energoatkarības un augstu elektroenerģijas cenu virzienā. To nedrīkst pieļaut.
